Žurkas

Uz zemes eksistē daudz žurku paveidu, mājas mīluļu priekšteču.

null

Šeit aprakstīsim divus paveidus :
Pelēko žurku (Rattus norvegicus) un melno žurku(Rattus rattus).

Pelēka žurka ir pazīstama kā liela kaitētāja, kas saimniecībām nodara lielu kaitējumu. Neuzticīga, viltīga, atrod no gandrīz jebkurām, lamatām izeju. Arī audz slikta var par viņu pateikt. Latīņu nosaukums cēlies no tā, ka pirmo reizi tā tika aprakstīta 1769 gadā, pie tam eksemplārs tika atvests no Norvēģijas. Par pelēko žurku dzimteni tiek uzskatīta Ķīnas austrumdaļu. Kuģniecības attīstība, tirdzniecības, ārkārtīgi lielā pielāgošanās spēja novedusi līdz tam, ka šis paveids parādījās visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Līdz mums nonākušie ziņu avoti liecina, ka pelēkās žurkas izplatījušās burtiski pa visu planētu pēdējos 260 gados, līdz tam Eiropā bijusi sastopama tikai melnā žurka.
Pelēkās žurkas ir aktīvas laikā no 19- 8, maksimālā aktivitāte 20- 22, lai gan žurkas var būt aktīvas arī dienas laikā, ja ir nepieciešamība.
Dzīvnieki atpazīst viens otru pēc smaržas, savas ielas atzīmē ar urīnu.
Ļoti laba dzirde, savstarpēji sazinās ar skaņu, kas cilvēka ausij atgādina pīkstienus.
Pelēkās žurkas spēj pārvietoties ar ātrumu 10 km/h, lekt līdz 80 cm augstu, agresīvā noskaņojumā pat līdz 2 m augstu, var nopeldēt vairākus km, fiksēti 29 km, labi nirst, labi spēj pārvietotie pa virvēm, caurulēm, kokiem. Dienā var apgūt līdz pat 10- 50 km.
Jaundzimušie žurkulēni pārtiek no māte piena, kurš satur 8,7% proteīna, 9,3% tauku, 3,7% laktozes.
Melnā jeb mājas žurka (Rattus rattus) – garastaina žurka. Nav tik nekaunīga un gudra, kā pelēkā žurka. Ja pelēkās žurkas iecienījušas pagrabus, tad melnās labāk izvēlas bēniņus. Arī izplatījušās tās nav tik plaši- tikai pa Eiropu. Arī populācija nav tik liela, kā pelēkajai žurkai. Ir vietas, kur melnās žurkas ir izzudušas pilnīgi,- kā paveids.
Melnās žurkas garums nepārsniedz 15- 23 cm, aste ir daudz garāk par ķermeni.
Tajā pašā laikā pelēkā žurka – ir diezgan liela ( 20- 28 cm garumā un sver līdz 600g), aste pelēkajai žurkai par ¼ ir īsāks par ķermeni, purns strups, ausis īsas.
Pagājis jau vairāk par pusgadsimtu kopš tika izveidota laboratorijas žurka, kura rezultātā arī vēlāk kļuva par mājas mīluli. Daudzi autori uzskata, ka mājas žurkas sencis tomēr ir bijusi pelēkā žurka, lai gan pastāv iespēja, ka tika izmantoti abi paveidi.