Kāmji

Mājās visbiežāk tiek audzēti Sīrijas zeltainie kāmji, viņi sastopami dažādās krāsās unm ar dažādu apspalvojuma garumu, arī svītrainie pundurkāmji, Džungārijas kāmji, kā arī Roborovska pundurkāmji.

Kārta: grauzējs (Rodentia)
Apakškārta: peļu radinieki (Myomorpha)
Ģints: garastainās peles (Muridae)
Apakšģints: kāmis (Cricetinae)
Suga: parastais kāmis (Mesocricetus)

Šķirne: Sīrijas zeltainais kāmis (Mesocricetus auratus)- dod dažādas kāmju šķirnes

Zeltainais Sīrijas kāmis

null

Apmēram 15-19 cm. Svars apmēram 80- 160 g., svarīgi lai dzīvnieks nebūtu resns, cilindrisks, bet lai ir kompakta miesas būve, un tam izstiepjoties varētu nojaust vidukli.
Dzīves ilgums ir vidēji garš, apmēram no 2-4 gadiem, protams, var būt arī lielāks dzīves ilgums, vai arī pie saslimšanām daudz mazāks.

Šī dzīvnieciņa dzimtene ir Aleppas plakankalne Sīrijā. Kāmjiem ir izteikti mazas priekšķepas, varētu pat teikt vājas pakaļkājas.

Dzīve savvaļā

Pārsvarā dzīvo pļavās un tiek uzskatīti par kaitēkļiem, jo nodara zaudējumus sējumiem. Tā kā dzimtenē pa dienu ir karsts un temperatūra nokrītas tik pa nakti, tad kāmis ir pielāgojies nakts dzīvei. Pa dienu, kamēr karsts, viņš guļ savā mājā- alā, zem zemes, apmēram 40- 90 cm dziļumā. Kāmja celtnē parasti ir vairākas telpas, apmēram 3- 5. Pati lielāka parasti ir krātuve, tur tiek liktas visas barības rezerves.

Nākošā mazākā pēc lieluma telpa parast ir pilna ar zāli, sienu, tur kāmis mīl arī pagulēt, kā arī audzina pēcnācējus un pavada ziemu. Tālāk ir tualetes telpas, kāmjiem higiēna spēlē ļoti svarīgu lomu. Tualetes telpa atrodas relatīvi tālu no pārējām telpām.

Naktī kāmis dodas barības sirojumos. Pārsvarā dzīvnieks dodas ārā starp 1 un 2 un 4-5 atgriežas atpakaļ. Kāmis barības meklējumos mēdz nostaigāt lielus ceļa gabalus, jo viņa dzimtene nav augiem bagāta. Tikai ražas novākšanas laikā, viņš spēj savākt pietiekošā daudzumā barību arī ziemas periodam.