Elpošanas ceļu saslimšanas

Pašas izplatītākās elpošanas ceļu saslimšanas
(nav infekcijas izcelsmes)

Jūrascūciņas mēdz slimot. Visbiežāk elpošanas orgānu saslimšanas pamatā ir nepareizs uzturs un dzīvnieka uzturēšana, karantīnas neievērošana, nemūsdienīgas pretparazitārās apstrādes. Jūrascūciņas visbiežāk saslimst ar elpošanas ceļu saslimšanām, kurām nav infekcijas etioloģija:
Pārāk smalkas skaidas.- Bieži pakaišu vietā tiek izmantotas pārāk smalkas skaidas nevis rupjākas skaidas. Rezultātā- pneimonijas, rinīti, konjuktivīti. Saslimšanas sākumā novērojamas periodiskas noklepošanās, paātrināta elpošana, bez nazāliem izdalījumiem, paralēli seko katarāli vai strutaini izdalījumi no acīm. Temperatūra bieži atrodas uz normālās fizioloģiskās robežas. Tāda uzturēšana ir bīstama ar to, ka plaušu audu bojājumi ir pietiekoši ilgs un nemanāms process. Pat veterinārārsts ne vienmēr var atpazīt asperācijas pneimoniju.
Tā kā tam nepieciešama anamnēzes savākšana, analīzes un protams pieredze darbā ar jūrascūciņām. Bieži vien sekas ir bēdīgas. Saslimšanas klīnika (pazīmes) parādās jūrascūciņām jau ļoti aizlaistos gadījumos. Dažreiz, kad plaušu audi ir cietuši smagas pataloģiskas izmaiņas, kuras praktiski ir nenovēršamas. Protams atbilstoša ārstēšana ir nepieciešama, novērst saslimšanas iemeslu, bet ne vienmēr tiek sasniegts pozitīvs rezultāts. Lai pēc iespējas samazinātu slimības rašanos, dzīvnieks ir jāuztur labākos apstākļos, pakaišos lietojot rupjākas skaidas, jeb izmantot speciālos grauzējiem domātos pakaišus.

Saaukstēšanās

Ir gadījumi, kad jūrascūciņas nes laukā pastaigās, nedomājot par to, kāds laukā laiks. Ja jūs vēlaties pastaigāties ar savu dzīvnieku, jums obligāti jāpievērš uzmanību, kāda temperatūra ir ārā. Pirmkārt jūrascūciņas nepanes straujas temperatūras svārstības– rezultātā viņas saaukstējas vai arī viņu organisms var noreaģēt uz pārāk aukstu vai pārāk karstu laiku ar pastiprinātu spalvas mešanu; kā arī jūrascūciņām nevēlama temperatūra zemāka par- 10 grādiem, ja jūsu jūrascūciņa pie pastaigām nav pieradusi tāda pastaiga var izprovocēt stresu, kura rezultātā pneimonijas rašanos.
Par nožēlu, saaukstēšanās ir par iemeslu jūrascūciņu respiratorām saslimšanām, tās skar tos jūrascūciņu saimniekus, kuri mīl bieži mazgāt savas jūrascūciņas. Jūrascūciņas smagi panes šo procedūru, streso pie žāvēšanas ar fēnu, kā arī bieži apaukstējas pie mazgāšanas, bet pie vairākkārtējām hroniskas saslimšanas. Šādu pneimoniju simptomi par nožēlu, tāpat ir redzami saimniekam jau pie lieliem plaušu audu bojājumiem, un tādu dzīvnieku izveseļošanās process ir ļoti sarežģīts.
Pie pneimonijām, pašā sākumā dzīvnieks parasti krītas svarā, spalvai zūd spīdums, pīkstieni kļūst aizsmakuši, parādās aizdusa, temperatūra ne vienmēr paaugstinās. Bieži saslimšana tiek pavadīta ar strutainiem izdalījumiem no acīm, bailes no gaismas. No deguna parādās katarāla– strutaina rakstura izdalījumi. Ja nenovērst saslimšanas iemeslus, nesākt antibiotiku, nazālo pilienu terapiju, kā arī dzīvnieka simptomātisku ārstēšanu, jūrascūciņa var iet bojā.

Secinājums.

Ja mazgājat jūrascūciņu, kārtīgi nosusiniet dzīvnieku, pēc iespējas sausāku, labi izžāvējiet ar fēnu (pie tā zvēriņu būtu jāpieradina iepriekš), pēc tam paturiet jūrascūciņu zem lampas, pēc tam līdzās ar ieslēgtu lampu kādu laiku. Kā arī bieži saukstēšanās ir nepareiza būra vai terārija izvietošana dzīvoklī. Daudzi saimnieki novieto būrus līdzās baterijām, kuras savukārt bieži atrodas līdzās logam un vēdlogam, kur savu negatīvo ietekmi rada caurvējš. Rezultāts visos gadījumos- viens tas ir laika jautājums..
Zoohigiēnisko normu pārkāpšana. Principā smalkas skaidas arī var atrasties šajā sadaļā, lai gan ir vēl dažas īpatnības. Pie ilgstošas uzturēšanas uz vieniem un tiem pašiem pakaišiem (pie neregulāras tīrīšanas), urīna, fekāliju, barības atlieku dalīšanās produkti veido amiaku, kurš kairina augšējo elpošanas ceļu gļotādu . Rezultātā viņa pietūkst, kairinājuma rezultātā rodas katarāla rakstura izdalījumi, bet pie sliktas vēdināšanas un sliktiem higiēniskie apstākļiem, viņos bieži rodas mikroflora un tas bieži kalpo par bakteriālu un elpošanas ceļu sēnīšu infekciju iemeslu. Lai mazinātu tādu saslimšanu iespēju, turiet savu dzīvnieku tīrībā, uz sausiem pakaišiem, un nepieļaujiet pelēšanu, barības atlieku ieskābšanu. Amiaka un citu pūšanas, dalīšanās produktu uzkrāšanās visbiežāk novērojama terārijos, nevis būros, kur ventilācija ir ievērojami labāka.
Kā arī eksistē vesela rinda elpošanas orgānu saslimšanas, kuras rodas, iedarbojoties uz organismu, vīrusiem un parazītiem. Lai izvairītos no tā regulāri apskatiet dzīvnieciņu, ievērojiet karantīnu, iegādājoties jaunus dzīvniekus jūsu, mājas audzētavai, apstrādājiet dzīvnieciņus regulāri pret helmintozi (jūrascūciņām der veterinārais preparāts Albens С,deva 1 tablete uz 5kg svara.), neturiet vienā būrī ar putniem un citiem grauzējiem, kā arī pie mazākajām aizdomām par saslimšanas rašanos parādiet savu mīluli veterinārārstam. Protams vēlams lai ārstam būtu pieredz darbā ar jūrascūciņu ārstēšanu.

***
Elpošanas orgānu saslimšanu ārstēšana ir atkarīga no pataloģiskā procesa smaguma pakāpes, bet pamatā ir cēloņa novēršana, barošanas un uzturēšanas kvalitātes uzlabošana, kā arī medikamentu pielietošana.
Nedomāju, ka vajadzētu pašiem uzstādīt diagnozes un pašiem ķerties pie ārstēšanas, labākais būtu speciālista konsultācija ar ārstēšanas kursa nozīmēšanu. Jūrascūciņas ir ļoti jūtīgas pret antibiotikām, lietojot tās ļoti bieži rodas disbakterioze. Tātad antibiotiķu ietekmes mīkstināšanai var izmantot veselu jūrascūciņu fekālijas, tā kā tajās atrodas visi nepieciešamie mikroorganismi, kuri nepieciešami normālai barības pārstrādei. Lūdzu atturieties no probiotiķiem, kuri nav domāti jūrascūciņu ārstēšanai, kā arī no prepārātiem, tādiem kā Laktobakterīns, Bifidumbakterīns u.c. tā kā kaķu, suņu un protams cilvēku mikrofloras sastāvs ir atšķirīgs no jūrascūciņu mikrofloras.
* Pie viegla rinīta un konjuktivīta, kad pie plaušu un bronhu auskultācijas nav dzirdamas blakus skaņas, pie fizioloģiskas temperatūras var apieties bez stipras darbības preparātiem. Es savā audzētavā bieži izmantoju ,Nazivīnu, mazuļiem, bet profilaksei var izmantot Anandīnu-veterinārie deguna un acu pilieni vai cilvēkiem domāto leikocitāro interferonu. Pie katarāla- strutaina vai strutaina rakstura izdalījumiem no deguna, labus rezultātus dod tādu deguna pielienu, kā Protargols izmantošana. Ārstēšana aizņem 5- 15 dienas, atkarībā no pareizas diagnozes noteikšanas un no pataloģiskā procesa pakāpes un dzīvnieka imunitātes statusa.
Acīm izmanto Anadīnu, Safradeksu, pie lielas strutošanas mazgāt acis ar antibiotiķa šķīdumu un smērēt ar tetraciklīna smēri.
Pie vidēji smagas saslimšanas, kura tiek pavadīta ar sliktu apetīti, svara zudumu, ir vajadzīga daudzpusīgāka ārstēšana. Terapijas pamatā ir cēloņa novēršana, uzturēšanas barošanas kvalitātes uzlabošana. Medikamentozā ārstēšana ir vērsta uz imunitātes paaugstināšanu, ar imunostimulatoru, vitamīnu pielietošanu. Labi rezultāti bija gūti pie Timagena lietošanas 10 dienu laikā, kā arī veterināro preparātu Katazāla un Ribotāna trīsreizējas pielietošanas. Kā arī var izmantot zemādas 5% glukozes un askorbīnskābes, kopā ar 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu injekcijas 1- 2 reizes dienā, intoksikācijas novēršanai un elektrolītu balansa saglabāšanai, kā arī dehidratācijas novēršanai.
Tomēr antibiotiķu izmantošanai jābūt apdomātai, tā kā uz viņiem bieži ir alerģiskas reakcijas un var rasties disbakterioze. Manu pacientu ārstēšanā es biežāk izmantoju Tilozinu vai Farmazīnu.
Paralēli var izmantot sulfamilamīdus vai antibiotikas- cefolosporīnus, makrolīdi, tetraciklīni bieži dod toksisku iedarbību, veterinārais preparātu Baitrilu mēs izmantojam retāk un tikai pieaugušiem un dzimumgataviem dzīvniekiem, tā kā viņš mazuļiem rada augšanas problēmas. Visi preparāti tiek izmantoti pēc svara, rekomendējamās devās, pēc nozīmējuma. Dažreiz pie aizdomām par parazitāru invāziju izmanto Metronidazolu.
Pie saslimšanas smagas gaitas, ja dzīvniekam ir izredzes uz izveseļošanos vēlams savienot intranazālās manipulācijas, ārstēšana kā pie vidēji smaga stāvokļa. Tik pat bieži tūskas noņemšanai un pretiekaisuma efekta noņemšanai, var izmantot kortikosteroīdus, izmantot krūšu apstarošanu ar zilo lampu pa 10- 15 minūtēm, 10- 12 dienu laikā.
Ja nav efekta no ārstēšanas, jeb stāvokļa pasliktināšanās, humānāk būtu pārtraukt ciešanas ar eitanāziju .
Vēlreiz gribu uzsvērt– diagnoze un ārstēšana tiek noteikta un nozīmēta tikai ar veterinārārsta starpniecību, pie kārtīgas dzīvnieka izmeklēšanas, orientēties uz izlasīto vajag, bet pašiem uzstādīt diagnozi, nozīmēt ārstēšanu bez speciālista konsultācijas– vienkārši nedrīkst.
I. Šneideres tulkojums.
Raksta autore veterinārārste -Lena Popenova.
http://svinki.ucoz.ru/