Uzvedība

Jūrascūciņas ir sabiedriski dzīvnieciņi, kuri vislabāk jūtas kompānijā. Jūrascūciņai, kura tiek turēta viena– vienīgais draugs ir cilvēks, tāpēc jācenšas veltīt jūrascūciņai pietiekoši daudz uzmanības, lai viņa nejustos vientuļa.
Ja tiek turētas vairākas jūrascūciņas, tas ļauj iepazīties ar jūrascūciņu uzvedību barā, kā arī citu jūrascūciņu klātbūtne liek jūrascūciņai justies drošāk.
Tādā gadījumā jūrascūciņas uzmanība galvenokārt būs vērsta uz citām jūrascūciņām, nevis uz saimnieku.

Jūrascūciņas adoptējas diezgan ātri, lai gan mēdz būt arī izņēmumi, un ir ideāli mājdzīvnieki bērniem.
Jūrascūciņas nekaujas un nekož ienaidniekam,
viņu pirmā reakcija ir bēgšana.
Uz jebkurām nepazīstamām skaņām un smaržām, uz visu,
kas viņai liekas bīstams – reakcija ir bēgšana.
Dabā tāda reakcija bieži izglābj šī grauzēja dzīvību. Agresiju šie grauzēji izrāda tikai pret savas sugas pārstāvjiem. Tā var parādīties cīnoties par barību vai vietu atpūtai.

Pēc dzemdībām apmēram pēc 3- 4 nedēļām, mātīte mēdz dzīt projām mazuļus, jo sāk samazināties piena daudzums.

Agresiju var izraisīt nepietiekošs vietas daudzums,- tēviņiem mātītes klātbūtne. Bieži agresivitāte parādās tēviņiem kārtojot savas attiecības.
Tāpēc ļoti liela nozīme ir pietiekoši plašam jūrascūciņu miteklim, it īpaši, ja tiek turētas vairākas jūrascūciņas.

Agresijas izpausmes var būt vilnas izraušana un mutē esošās barības atņemšana.
Nepatika tiek izrādīta arī kā ass pagrieziens un palekšanās, kura vērsta uz pretinieka pusi. Palekusies jūrascūciņa pietupjas, paver muti un klabinot zobus saceļ spalvu uz skausta.
Daudz nopietnāki ir konflikti starp tēviņiem par ietekmes sadalīšanu barā. Abi tēviņi klabina zobus, ik palaikam paceļoties pakaļķepās, riņķo viens ap otru. Ja viens no viņiem nepadosies, tad viņi sāks viens otram brukt virsū un kost, lai gan padošanās ne vienmēr pasargā no kodieniem.
Tādas cīņas var būt grauzēja veselībai bīstamas, tāpēc labāk neturēt 2 tēviņus kopā.

Jāpiebilst, ka savas attiecības kaujoties mēdz skaidrot arī mātītes.