Īsspalvainās

Īsspalvainās (Coated)

Šajā grupā ietilpst dažas jūrascūciņu šķirnes.

Gludspalvainās (Amerikāņu)

Gludspalvainā jūrascūciņa ir nonākusi Eiropā no Dienvidamerikas ap 1580 gadu.

Tai ir īss, gluds, apspalvojums, apmatojums blīvi pieguļ ķermenim. Apmatojuma vidējais garums 17- 18mm un blīvums apmēram 162 spalvu uz cm2. Galva ar noapaļotu purniņu,”grieķu deguns”. Ķermenis plats, labi veidots, spēcīgs.

Ģēnētiskā matu struktūras formula: LL rhrh SnSn stst RxRx

Kresteds (cekulainās) (crested)

Pirmo reizi tādas jūrascūciņas parādījās Amerikā un nokļuva Eiropā caur Kanādu 1972 gadā.

Tā ir gludspalvaina jūrascūciņa ar rozeti uz galvas. Rozetes centrs ir novietots precīzi starp ausīm un acīm Ģēnētiskā matu struktūras formula . LL rhrh SnSn Stst RxRx Iedalās:

Angļu kresteds (English Crested)

Audzētava: Mozaika (Krievija)

Tādi paši kā selfi, tikai ar rozeti uz galvas. Apspalvojums vienā krāsā.

Amerikāņu kresteds (American Crested)

null

Audzētava: Alen Ashen (Krievija)

Tādi paši kā selfi, tikai rozete krāsā, kura kontrastē ar pamatkrāsu.

Reksi(Rex)

Audzētava: Nord- West, (Krievija)

Šī mutācija pirmo reizi radās 1919 gadā. Mūsdienu dzīvnieki ir cēlušies no metiena, kurš radās 1975 gadā.

Šai šķirnei spalva sastāv no viļņaina, vertikāli augoša apspalvojuma. Spalvai jābūt maksimāli 13 mm garai un jābūt atsperīgai pie glāstīšanas. Jūrascūciņa izskatās kā gludspalvainā jūrascūciņa, tik spalva stāv gaisā. Lieluma ziņā šīs jūrascūciņas starp šķirnes jūrascūciņām sasniedz vislielākos apmērus. Ir īpatnēja spalvas struktūra, kura rada plīša efektu. Var būt jebkuras krāsas. Krustojot reksu ar gludspalvaino jūrascūciņu dzimst 100% gludspalvainu jūrascūciņu. Ja šos pēctečus vēlreiz krusto ar reksu, dzimst 50% gludspalvaino rekss gēnu nesēju un 50% reksu. Ideāli ir pārot reksu ar reksu.

Ģenētiskā apspalvojuma formula:

LL rhrh SnSn stst rxrx

Amerikāņu Satīni (American Satin)

Audzētava: Mozaika(Krievija)

Pirmo reizi satīnus varēja sastapt 70 gados Ziemeļamerikā, nokļuva Eiropā tie tikai 80 gados.

Kā šķirne atzīti 1984. gada janvārī. Tā ir gludspalvaina jūrascūciņa ar starojošu, spīdīgu apspalvojumu. Apmatojums ir blīvāks, nekā gludspalvainām jūrascūciņām. Satīna faktors izsauc pigmenta trūkumu spalvas galos .Rezultātā rodas īpatnējs spīdums ,dažāda staru lūšanas leņķa dēļ. Recesīvais satīna gēns var būt visām šķirnēm un krāsu varietātēm.

Ģenētiskā apspalvojuma formula:

LL rhrh snsn stst RxRx

Abesīnietes (Abyssinians)

null

Audzētāja: Doris Nellessen (Vācija)

Šī šķirne ir zināma Anglijā jau no1886 gada.

Rozetes sastopamas pa visu ķermeni, atrodas konkrētā kārtībā. Var būt dažādās krāsās. Šķirnei pēc standarta jābūt 8 rozetēm uz ķermeņa, pa 4 *2 rindās[izvietotas pa sāniem, kā arī uz gurniem] 2 rozetes uz vaigiem, viena uz galvas, 2 rozetes uz pleciem,2 mazas rozetītes deguna sānos, rozešu malas saskaroties veido valnīti. Apspalvojums ciets, līdz 3 cm garumā. Apraksts Ja uz cūciņu skatās no augšas no lāpstiņas līdz gurniem: no kreisās puses līdz labai 4 rozetes, otrā pusē pretim šīm 4 tādas pašas citas 4 rozetes,- tātad uz ķermeņa 8 rozetes. Pa vienai uz katra gurna, pa vienai katrā pusē pakaļpusē, pa vienai katrā pusē uz pleciem, divas uz deguna (ideālā). Vaļņi no rozešu saskaršanās vietām izskatās kā šaha dēlis. Pēc standarta nokarenas ausis, noapaļots purniņš, lielas spīdīgas acis.

Ģenētiskā apspalvojuma formula: LL RhRh SnSn stst RxRx

Amerikāņu Tediji (US Teddy)

Audzētava: Meerschweinchen city (Vācija)

Kanādā radās mutācija ar plīša efektu un viļņainu spalvu 60 gados (šo efektu izsauc recesīvie gēni)

Kā oficiāla šķirne atzīta 1978 gada janvārī Amerikā (ARBA ). Vizuāli līdzīgi reksiem, bet ģenētiski atšķiras. Tedijiem jābūt biezam apspalvojumam, atsperīgam, spalva asa, uz vēdera apspalvojumam jāsprogojas, uz ķermeņa nav vēlama gluda spalva. Augumā nesasniedz tādus izmērus kā reksi.