Zaļbarība

Zaļbarība ir jūrascūciņu piedeva pie barības. Lai ēdienkarte būtu pilnvērtīgāka, var pievienot ēdienkartei savvaļas augus, ja tie ir pieejami.
Ja pa ziemu jūrascūciņa nav saņēmusi ikdienā zāli, tad pie zaļbarība jāpieradina pakāpeniski, lai nerastos gremošanas traucējumi. Var dot arī koku zariņus ar lapām un bez, ziemā – zariņus.

Izmantojamie koki, un koki, kurus drīkst dot tikai ierobežotā daudzumā

Kļava – lapas un zariņus var dot nelielos daudzumos. Ziedus un dzinumus nevajadzētu dot.
Ābeles – lapas, ziedus, zariņus, var dot jūrascūciņai.
Bērzs – dzinumus un ziedus var dot. Lapas satur lielu miecvielu daudzumu, urīndzenošas, ierobežotā daudzumā.
Bumbieres – dzinumus, lapas un ziedus var dot.
Dižskābardis – dzinumus un ziedus var dot. Lapas nevajadzētu dot.
Egle – dzinumus var dot jūrascūciņām.
Lazda
– var dot jebkurā daudzumā.
Jāņoga
(sarkanā) –
var dot ierobežotā daudzumā, jo satur lielu daudzumu ēterisko eļļu.
Priede
– var dot dzinumus.
Liepa – ziedus un ataugas var dot. Jāatceras, ka urīndzenoša.
Papele
– Var dot tikai nelielā daudzumā.
Baltegle – var dot.
Ķirši, plūmes, cidonija – tikai pa retam, ļoti mazos daudzumos, satur zilskābi.
Vītols
– nelielos daudzumos, satur lielu miecvielu daudzumu.
Alksnis
– Tikai nelielos daudzumos. Koki, kurus nevajadzētu izmantot jūrascūciņas uzturā.
Zirgkastanis
indīgs.
Ozols
– pārāk daudz miecvielu, nedrīkst dot ne zīles, ne lapas, ne zariņus.
Osis indīgs.

Savvaļas augi

Augi, kurus droši var dot

Visa veida graudzāles, ceļtekas, āboliņus, biškrēsliņus, gārsas lapas, vārpatu, madaru, parasto zvēreni, rasaskrēsliņu parasto, māllēpes, rudzupuķes, kumelītes, mārpuķīti, ehinaceja.
VārpatanullParastā zvērenenull
MadaranullRasaskrēsliņšnull
Gārsanull

Augi, kuri dodami ierobežotā daudzumā

Salvija, pieneņu lapas, nātre, ganu plikstiņš (nedot grūtiem dzīvniekiem), zaķskābenes, āboliņu, ceļteka, dārza vai tīruma mīkstpiene, panātre baltā, pelašķis.

SalvijanullMīkstpienenull
Pelašķisnull

Lielā nātre (Urtica dioica L)

null

Lielās nātres lapas satur K, C, B2 vitamīnus, glikozīdu urticīnu, miecvielas, olbaltumvielas, karotinoīdus, skudrskābi, histamīnu, hlorofilu, mikroelementus – hromu, varu, alumīniju, vanādiju, dzelzi. Nātre ir ļoti barojoša, satur 20-24% proteīna, 18-25% šķiedrvielu, 2,5-3,7% tauku. Nātres jaunās lapiņas pārsvarā izmanto avitaminozes profilaksei un ārstēšanai, kura visbiežāk parādās ziemas beigās un agri pavasarī. Lieto: kaltētas nātres pulveri pievienojot barībai. Ievāc ziedēšanas laikā (zied no maija līdz rudenim). Droga jākaltē sargājot no tiešiem saules stariem, lai tā nezaudētu vitamīnus. Īpaši barojoša nātre ir agrā pavasarī. Jaunās nātres no sākuma jānovāra 2-3 min, tad viegli nospiež ūdeni, sasmalcina un pievieno barībai. Ziemā sausas sasmalcinātas lapas pievieno graudaugu barībai vai pavāra 5-6 min. Pēc vārīšanas ūdeni nolej un masu pievieno barībai.

Pienene ārstniecības (Taraxacum officinale Wigg. s.l.)

null

Lapas ir bagātas ar karotinoīdiem (provitamīns A), askorbīnskābi, vitamīniem B1, B 2 Lapas lieto kā gremošanas uzlabojošu un apetīti uzbudinošu līdzekli, kas piedevām uzlabo arī asinsriti. Saknes satur inulīnu (līdz 40%), cukuru, ābolskābi un citas vielas. Lapas no jūrascūciņu puses tiek augsti vērtētas. Tās ir minerālvielu un vitamīnu avots. Tikai ierobežotā daudzumā.

Ceļteka lielā (Plantago major L.)

null

Ceļtekas lapas ir bagātas ar kāliju un citronskābi, satur glikozīdu aukubīnu, miecvielas, gļotvielas, karotīnu, rūgtvielas, K un C vitamīnu, organiskās skābes. Sēklas satur 10-15% savdabības eļļas.