Uzturvērtība

Kalcija un fosfora attiecībai barībā jābūt līdzsvarotai, lai izvairītos no veselības traucējumiem.
Kalcija un fosfors, bez visa pārējā, atbild arī par zobu un kaulu veidošanos. Pie tam Kalcijs piedalās pie hormonu izdalīšanas un piena veidošanas.
Vitamīns D veicina abu šo minerālvielu uzsūkšanos no barības trakta un uzkrāšanos kaulos.
Pārlieku liels kalcija daudzums veido sāļu uzkrāšanos mīkstajos audos (īpaši nierēs) un noved pie paaugstināta nierakmeņu veidošanās riska.
Paaugstināts fosfora līmenis barībā, rada kalcija trūkumu, kaulu trauslumu, un var izsaukt arī nierakmeņu veidošanos.
Pārlieku liels D vitamīna daudzums var novest pie saindēšanās ar vitamīnu, organisma pārkaļķošanās un nieru saslimšanām, ieskaitot nierakmeņus.
Fosfora un vit. D trūkums, var novest pie veselības traucējumiem (mazuļiem- rahīts). Akūts kalcija- trūkums pie muskuļu krampjiem, hronisks kalcija trūkums var izraisīt zobu anomālijas, kā arī citas problēmas.
Minerālvielu uzņemšana samazinās, slikti pārstrādājoties šķiedrvielām, piemēram, raupjam sienam (salmi). Dažāda siena kvalitāte izsauc Ca/ P svārstības, tā kā pie barošanas ar sienu, kur siens ir kā pamatbarība, ir iespējamas skeleta saslimšanas.

Pārāk zems proteīna līmenis ( mazāks par 8%) barībā samazina arī Ca / P uzņemšanu.
Ca uzņemšana pasliktinās pie barošanas ar spinātiem un graudiem, tajā pašā laikā pie barošanas ar lucernu paaugstinās.
Pēc pēdējiem pētījumiem vajadzīgas daudz mazākas minerālo vielu koncentrācijas barībā, nekā līdz šim pieņemts.
Jūrascūciņai dienā nepieciešams uz 1 kg svara 100 mg kalcija un 75 mg fosfora, kas apmēram ir Ca/ P =2:1
Pieaugušai jūrascūciņai rekomendē šādas sastāvdaļas uz kg sausās barības (ņemot vienu barības devu 40- 60 g/kg)
3 – 6 g Kalcija 0, 3 – 0, 6 %
2 – 4 g Fosfora 0, 2 – 0, 4 %
D vit. 500 – 750 mg

Tiem, kuri baro ar koncentrētāku barību, papildus dodot sāls akmeņus , minerālvielas, vitamīnus, jāapzinās arī sekas, kuras var būt pie tādas barošanas.
Plašs asortiments sulīgas barības var izlīdzināt iepriekš minēto koncentrētās barības nodarījumu, jo pieaug šķidruma daudzums. Paaugstināts šķidruma daudzums uzlabo lieko minerālvielu izvadīšanu no organisma, urīns ir mazāk koncentrēts, kā rezultātā pamazinās arī nierakmeņu veidošanās risks.

Izmantoti materiāli: http://www.the-golden-nuggets.de
Tulkojusi: I.Šneidere