Ģenētika

Jūrascūciņu ģenētika

Ģenētikas zināsāna svarīga tiem, kas plāno nodarboties ar jūrascūciņu pavairošanu un šķirnes uzlabošanu. Hromosomas ir pārmantojamo īpašību pārnēsātājas un ir lokaližētas katras šūnas kodolā. Dzīvniekiem ir hromosomu pāris, pusi no kuras vīņi pārņem no mātes un otru pusi no tēva. Tādā veidā organismā ir abu vecāku pazīmes. Kā arī jebkuram gēnam, kurš atbild par kādu pazīmi organismā, ir pāris. Ģenētiskās informācijas nesēja ir DNS (dezoksiribonukleīnskābe).

Gēns

iedzimtības informācijas pamatvienība – DNS daļa. Atbild par konkrētām pazīmēm (apspalvojuma garums, nokrāsa, krāsa, acu krāsa u.c.).

Alele

katra gēna noteikta forma. Lielākajai daļai gēnu ir 2 aleles, taču dažiem to ir vairāk, un tās sauc par sērijveida elelēm.

Lokuss

noteikts hromosomu posms, kurā pulcējas noteikts gēns.

Hemozigotas un heterozigotas

Katrs lokuss hromosomā satur gēnu pāri, kurš atbild par konkrētu pazīmi.

Hemozigots

dzīvnieks ar vienādu alelu pāri hromosomā, piemēram, DD.

Heterozigots

dzīvnieks ar dažādu alelu pāri hromosomā.

Parasti tīrasiņu dzīvnieki pēc pamatpazīmēm (krāsa, apspalvojuma krāsa, struktūra) ir hemozigoti. Dzīvnieki, kuri tiek iegūti krustojot dažādas šķirnes piemēram bieži ir heterozigoti un dod nevienveidīgus pēcnācējus.

Fenotips un genotips

Genotips

no vecākiem pārmantoto pazīmju (gēnu) kopums.

Fenotips

ārējo pazīmju kopums. Gēni hromosomu lokusā ietekmē viens otru un no tā ir atkarīgas.

Dominējošie un recesīvie gēni

Ja viens gēns dominē pār otru, to sauc par dominējošu gēnu (apzīmē ar lielo burtu). Ja gēns, kurš ir genotipā, bet tomēr viņa pazīmes neparādās, tad to sauc par recesīvo gēnu (apzīmē ar mazo burtu). Tādā gadījumā, kaut arī konkrētā pazīme neparādās, tomēr dzīvnieks nes konkrēto gēnu un to sauc par “nesēju”, recesīvais gēns var izpausties pēcnācējos pie noteikta vecāku genotipa kombinācijas.
Piemēram dzīvnieka genotips ir Bb, kas ārēji redzams kā melna apspalvojuma krāsa (gēns B nosaka melno krāsu). Bet tajā pašā laikā dzīvnieks nes gēnu b, kurš atbild par brūnu apspalvojuma krāsu. Pēdējā gēna izpausme parādās pie krustošanas.

Melanīns

ir tumšais pigments, kurš veidojas organismā. Tā pamatsastāvā ietilpst aminoskābe – tirozīns. Noteiktu fermentu iedarbības rezultātā tā polimerizējas un veido ķēdes, kļūst tumšāka.

Eumelanīns

tīra ķēde, krāsa no melnās līdz brūnai.

Feomelanīns

satur aminoskābi – cisteīnu, krāsa no dzeltenā (krēmkrāsas) līdz sarkanam.

Nokrāsas pārmantojamības faktori

Jūrascūciņu sākotnējā nokrāsa ir aguti.
Visas pašreiz zināmās krāsu varietātes radušās mutējot zelta-aguti varietātei, kuras formula ir AABBCCEEPP.
Gēnu apzīmēšanai tiek izmantoti burtu simboli, kuru nozīme ir sekojoša:
A – aguti faktors;
B – brūnās krāsas faktors;
C – intensīvas krāsas faktors (jeb albino factor);
E – faktors, kurš atbild par melnās un sarkanās krāsas izvietojumu uz ķermeņa;
P – faktors, kurš atbild par “rozā acīm”, kā arī par krāsas toņa pavājināšanu.

Faktors A

Ir zināmas sekojošas mutācijas, izvietotas pēc dominējošā principa dilstošā secībā.

A – normāla aguti krāsu varietāte.
a[r] – nepārtraukta aguti krāsas varietāte, tikai ar tipingu uz vēdera.
a – nepārtraukta krāsu varietāte (ne-aguti).
a[t] – Tan (Tans).

Faktors B

Šīm gēnam ir tikai viena mutācija, un tā nav pavājināta krāsa, kā kļūdaini domā citi autori.
B – melnā krāsu varietāte.
b – brūnā krāsu varietāte, parasti dzīvniekiem ir acis rubīnkrāsas tonī.

Faktors C

Noteiktas C gēna mutācijas pamazina ādas pigmentāciju, apspalvojuma, acu.
Sarkanais (dzeltenais) pigments ietekmē spēcīgāk, kā melnais (brūnais).
Tālāk gēni uzskaitīti pēc dominējošā principa dilstošā secībā, tomēr dažādās situācijās var izrādīt nepilnu dominēšanu.
C – pilna krāsas intensivitāte (intensīvas krāsas un krāsu kombinācijas bez krāsas pavājināšanas).
c[d] – pavājināta krāsa: melnais – līdz tumšai vai gaišai sēpijai, sarkanais – līdz dzeltenam (buff).
c[k] -arī viegla krāsas novājināšanās, bet izteiktāka nekā iepriekšējā variantā, veidojas tumša sēpija, kā arī dzeltena nokrāsa.
c[r] – gēns, kurš apspiež sarkano pigmentu, sarkanais pārvēršas par balto, dzīvniekam ir rubīnkrāsas acis.
c[a] – “himalajiešu” faktors, atbildīgs par himalajiešu atzīmēm.
c – mutācija, kura pie citiem dzīvniekiem ir atbildīga par albīnismu, jūrascūciņām nav zināma. Baltās cūciņas ar sarkanām acīm (fenotipiskie albīni) patiesībā ir genotipa c[a] un e pārstāvji.

Faktors E

E gēns ietekmē uz melnās/brūnās un sarkanās/dzeltenās krāsas pigmentu samēru un to izvietojumu uz ķermeņa.
Ir zināmas šādas šī gēna mutācijas :

E – melnā vai šokolādes krāsa un to pavājinātie varianti (ceriņkrāsas, beiša) izvietoti pa visu ķermeni;
e[p] – daļēja pigmenta izplatīšanās, dzīvniekam ir sarkana un melna spalva (bruņurupuča, lāsumainās).
e – ir tikai sarkanais pigments vai tā pavājinātie varianti (zelta, safrāna, dzeltenbrūnā jeb buff, krēma un baltā krāsa).

Faktors P

Gēns P ietekmē pigmentu (melns/brūns-sarkans), pavājinot spalvas krāsu, kā arī atbild par sarkano acu krāsu.
P – tumšas acis, melns-sarkans apspalvojums.
p[r] – rubīnsārtas acis (ne sarkanas acis!), bez tā šis gēns var atbildēt par nokrāsu, tā saucamo slate-blue jeb “slapjo asfaltu”, kura formula pilnībā nav skaidra, kā arī par tumšām acīm dzīvniekiem ar zeltītu nokrāsu.
p – sarkanas acis, kā arī pavājināta nokrāsa līdz ceriņkrāsai, beiša, krēmkrāsai.

Faktors S

Gēns atbild par baltiem plankumiem dzīvnieku nokrāsā.
S – nav balto krāsas laukumu.
s[s] – mazāk par 50% baltā apspalvojuma.
s – vairāk par 50% balto laukumu.

Faktors Rs

Šis gēns atbild par dalmacīnu un salno varietāti. Viņš saucas arī par letālo faktoru, tā kā hemozigotas RsRs nav dzīvotspējīgas. Tas nozīmē, ka jūrascūciņas ar salno vai arī dalmacīnu krāsu varietāti nes vienu letālo gēnu (Rsrs). Ja pārot divas jūrascūciņas ar dalmacīnu vai salno krāsu varietāti, tad gēns Rs, pārejot hemozigotā stāvoklī, atbild par baltu dzīvnieku dzimšanu, kuriem ir deformēti locekļi, un tādi dzīvnieki parasti nav dzīvotspējīgi. Tāpēc salnās vai dalmacīnu krāsu varietātes jūrascūciņas jāpāro ar vienkrāsainām jūrascūciņām.
Tomēr nevar izslēgt, ka baltie dzīvnieki ir slēptā veidā salnās vai dalmacīnu krāsu varietātes jūrascūciņas, tāpēc ar baltām jūrascūciņām tādus dzīvniekus nevajadzētu pārot.
RsRs – nav dzīvotspējīgas.
Rsrs – dalmacīnu vai salnā krāsu varietāte.
.

Jūrascūciņu krāsu variāciju formulas

AABBCCEEPP – zelta aguti, visi gēni dominējoši – savvaļas krāsa (Goldagouti).

a[r]a[r]BBCCEEPP – nepārtraukta zelta aguti krāsa (Goldagouti Solid).

AABBCCe[p]e[p]PP – zelta aguti ar sarkanu, e[p] atbild par sarkaniem plankumiem. Dažādi aguti krāsu varietātes dažādi tiek sauktas dažādās valstīs, te tiks norādītas divas krāsas, matu gala un saknes, iekavās citās valstīs sastopamie nosaukumi.

AAbbCCEEPP – šokolādes-sarkans (apelsīna krāsas) aguti, gēns bb aizvieto melno krāsu uz brūnu (Orangagouti).

AABBc[r]c[r]EEPP – melni-sudrabains, gēns c[r] maina sarkano matu galiņa krāsu uz sudraba (Silberagouti).

aabbc[r]c[r]EEPP – šokolādes-sudraba (Cinnamonagouti).

AABbc[r]c[d]EePP – melni-dzeltens, kross starp sudrabainu aguti un dzeltenu/krēmkrāsu nepārtrauktu (Graudagouti).

aabbc[r]c[d]EEPP – šokolādes-krēmkrāsas aguti (Cremeagouti).

AABBCCEEpp – violētā-zelta, recesīvais gēns p pārvērš melno pigmentu ceriņkrāsā, bet sarkano zelta krāsā (Salmagouti).

aabbc[r]c[r]EEpp – ceriņkrāsas-balts-argents vai ceriņkrāsas-balts-aguti.

aaBBCCEEPP – nepārtraukti melns, zelta aguti bez aguti faktora = vienkrāsains melns.

aabbCCEEPP – nepārtraukts šokolādes, ne aguti, b strādā no melna līdz brūnam.

aaBBCCEEpp – nepārtraukts ceriņkrāsas, bez aguti, p pārveido melno par ceriņkrāsu.

aabbCCEEpp – nepārtraukts beiša, bez aguti, recesīvais gēns p pārvērš brūno pigmentu par beišu.

????CCeePP – nepārtraukti sarkana krāsa “?” zīme gēna A vietā, jo gēns e nomāc melno pigmentu un sarkanie dzīvnieki ģenētiski var nest aguti gēnu. Zīme “?” B gēna vietā, jo katrs dzīvnieks sarkanā krāsā var nest kā B tā b gēnu. Ja dzīvniekam acis rubīna krāsā tad viņš nes gēnu b.

????CCeePP – nepārtraukts zelta ar tumšām acīm (Gold).

????c[d]c[d]eepp – gaiši dzeltens/dzeltens (saffron-buff) ar sarkanām acīm, citā literatūrā sastopams kā c[k]c[k].

????c[d]c[d]eePP – dzeltenbrūns (buff), tiek aprakstīts arī kā c[k]c[k].

????c[a]c[d]eePP – krēmkrāsas (cream), dzeltenbrūnā (buff) un baltā krustojuma rezultāts.

????c[r]c[r]eePP – balts ar tumšām acīm.

????c[a]c[a]eePP – balti ar rozā acīm, gēns c[a] kopā ar gēnu c[r] dod dzīvniekus ar sarkanām acīm.

aaBBc[a]c[a]EEPP – melnā himalajiešu varietāte, ja genotipā ir gēni bb, tad sanāk himalajiešu varietāte ar brūniem laukumiem.

aaBBCCEEPPss – melnā holandiešu jeb jebkura cita nepārtraukta krāsu varietāte ar baltiem laukumiem.

????c[d]c[a]eePPss – krēmkrāsas holandiešu vai cits krēmkrāsas ar baltu.

aaBBCCe[p]e[p]PPss – bruņurupuča ar baltu krāsu varietāte. Melni-sarkani dzīvnieki ar baltiem laukumiem.

aaBBCCe[p]e[p]PPSS – raibas, melni-sarkani dzīvnieki bez baltiem laukumiem.

aaBBCCEEPPSSRsrs – melns dalmatīns vai salnis.

Dažādu šķirņu ģenētika

L – īsa spalva.

l – gara spalva. Šajā gadījumā tiek novērota nepilna dominēšana, ja krusto īsspalvainu dzīvnieku ar garspalvainu, tad var piedzimt dzīvnieki ar spalvu, kura ir starpposmā pēc spalvas garuma vai arī nedaudzām šķipsnām, kuras ir garākas.

St – cresteds (cekulainās). Tas ir dominējošs faktors, ja pāro rozeti ar gludspalvainu dzīvnieku, rezultātā būs mazākais 50% rozetes metienā.

st – parasti dzīvnieki (nav krestedi).

Rhm – abesīniešu genotips, spalva aug rozešu veidā.

rhm – gluda spalva. Šajā gadījumā tiek novērota nepilna dominēšana, krustojot abesīnietes ar gludspalvainām jūrascūciņām, dod dzīvniekus ar mazāk nekā 8 rozetēm, kuras pie tam ir sliktas formas un ir slikti izvietotas.

M – gēns modificētājs. Atbild par formu, rozešu skaitu un izvietojumu, iespējams ir vairāki gēni modificētāji.

Rx – gluda spalva.

rx – viļnaina spalva – reksi, teksteļi.

Fz – gluda spalva.

fz – teddiju šķirnei raksturīgā spalva.

Sn – parasta spalva (nav satīns).

sn – satīna spalva.